Iespaidīgs, gandrīz divus metrus augsts koka molberts neorokoko garā. Ažūrs kronis un apakšējā savienojuma lente bagātīgi rotāta ar rokaļu rituļiem un kokgriezuma lapotni. Stabils trīskājis gleznām, spoguļiem vai dekoratīvām plāksnēm. Reprezentabls interjera akcents. 450,00 €
Tagad jūs esat pierakstījies cenu izsekošanai šim produktam. Mēs paziņosim jums, ja cena kritīs.
Liela izmēra koka molberts ar grezni kokgrieztu rokoko kroni (4294)
Augstums 191.5 cm Krāsa RiekstsDabisksOzola
Apraksts
KOMPLEKTS:
Height: 191.5 cm
Liela izmēra koka molberts ar grezni kokgrieztu rokoko kroni
Šis iespaidīgais, gandrīz divus metrus augstais grīdas molberts (angļu carved easel) ir izpildīts izteiktā neorokoko garā — stilā, kas Eiropā atdzima 19. gadsimta otrajā pusē kā cieņas apliecinājums Luija XV laikmeta grācijai. Kronis un apakšējā arkveida savienojuma lente ir bagātīgs kokgriezuma paraugs: ažūri rituļi, rocaille gliemežnīcas, viļņojoša akantu lapotne un asimetriskas plūsmas, kas raksturīgas šim stilam.
Materiāls — masīvs, blīvs lapu koks (visticamāk ozols vai riekstkoks) ar siltu, dabīgu toni un izteiktu dzīslojumu. Trīskāju konstrukcija ar regulējamu vidējo balstu un sānu tapām ļauj droši izstādīt gleznas, spoguļus, ierāmētas plāksnes vai dekoratīvus paneļus dažādos izmēros.
Izgatavošanas periods. Pēc stila un izpildījuma — neorokoko/historisma garā darināts molberts; datējums precizējams pēc klātienes apskates. Kārtas numurs datos (4294) nav datējuma marķieris.
Pielietojums. Reprezentabls grīdas statīvs gleznai vai spogulim viesistabā, galerijā, salonā, veikalā vai foajē. Lieliski der arī kā mākslinieciska izkārtnes vieta pasākumos.
Stāvoklis. Stabils, viengabalains; kokgriezums ass un labi saglabājies. Dabīga laika patina un atsevišķas lietošanas pēdas atbilst vecumam.
Belle Époque (Skaistā laikmeta) momentuzņēmums: Edvards Munks (Edvard Munch) ievēla pēdējo gaismas joslu pa darbnīcas augšlogu un atkāpās soli atpakaļ. Rīta vēsums vēl mājoja telpā, kad viņš novietoja jauno audeklu uz tā augstā, ažūri grieztā trijkāja — koks zem pirkstiem silts, rituļi un gliemežnīcas it kā elpoja paēnā. Terpentīna un mitra ozola smarža sajaucās; kaut kur ielā skanēja rati. Viņš ilgi raudzījās, kā gaisma ritinās lejup pa izgrieztajiem lokiem, un saprata, ka šī forma — nesteidzīga, droša — turēs gleznu tā, lai tā skatītos uz pasauli, nevis pasaule uz to.
