Čuguna ogļu tvertne ar maskaronu, Briseles lietuve, neorenesanse (4115)

Čuguna ogļu tvertne ar maskaronu — neorenesanse, Briseles lietuve

Šī smagā čuguna ogļu un pelnu tvertne (cast iron coalbox) ir izteiksmīgs neorenesanses garā darināts darbs, kurā 19. gadsimta lietuves meistari savienoja praktisku kamīna piederumu ar bagātīgu, gandrīz arhitektonisku dekoru. Tumši patinētais metāls dziļi tur reljefu — groteskas seju, čaulu un akantes vērpetes —, un priekšmets vienlaikus kalpo gan ugunij, gan acij.

Izgatavošanas periods 19. gadsimts, Beļģija. Priekšmets nes lietu ražotāja zīmi ar pilsētas nosaukumu Bruxelles (Brisele); pilns lietuves nosaukums uz banderoles nav droši nolasāms.

Konstrukcija un dekors Tvertnes atvāžamo aizmugurējo plāksni vainago izteiksmīgs maskarons — bārdaina groteskas satīra seja ar lapotnei līdzīgu krēpi, kas izaug no akantes vērpetēm. Zem tās izvijas banderole ar lietu uzrakstu un ražotāja zīmi, bet centrā — čaulas un volūtu kompozīcija. Tvertnes priekšpusi un maliņu rotā godrons — rievots, pērļveida apmalojums. Tvertne balstās uz nelielām lietām kājiņām. Forma apvieno renesanses smagumu ar baroka kustību.

Materiāls Čuguns (fonte de fer) ar tumšu, laika veidotu patinu.

Stāvoklis Labs vecuma atbilstošs stāvoklis. Metāls uzrāda dabisku patinu, vietām virsmas oksidāciju un nelielus nodilumus, kas liecina par autentisku vecumu un ilgu lietošanu. Reljefs saglabājis asu, dziļu zīmējumu.

Pielietojums Dekoratīva un funkcionāla ogļu vai malkas tvertne pie kamīna; vienlīdz labi noder kā raksturpilns glabātājs žurnāliem, malkas pagalēm vai kā kolekcijas akcents interjerā ar vēsturisku noskaņu. Ja vēlaties precīzu lietuves identifikāciju, iesakām salīdzināt zīmi ar beļģu lietuvju datubāzēm (piemēram, KIK-IRPA Briselē).

Belle Époque (Skaistā laikmeta) momentuzņēmums: Rakstnieks Žoriss Karls Huismans (Joris-Karl Huysmans) bija apciemojis kādu Briseles namu lietainā novembra pēcpusdienā un, gaidot saimnieku, palika sēžam pie izdziestoša kamīna. Viņa skatiens iekrita tumšajā metāla sejā, kas šķelmīgi smaidīja no akantes biezokņa, it kā zinātu kādu seno joku par visiem, kas šeit kādreiz sildījušies. Kalpotājs klusi pievienoja dažas ogles, un uz mirkli liesmas atdzīvināja groteskas vaibstus — acis it kā iemirdzējās. Huismans, kurš mīlēja tieši tādas lietas — dīvainas, smagas, ar dvēseli —, padomāja, ka šis priekšmets pārdzīvos visus vakara viesus. Aiz loga līga zvani; viņš pasmaidīja pretī metāla sejai, it kā tās abi būtu sazvērnieki.