Ozolkoka skapītis ar himēru kokgriezumiem — Henri II stilā — Henri II stils ap 1860 (6193)

Ozolkoka skapis ar kokgrieztām himērām — Henri II stilā

Šis iespaidīgais bibliotēkas skapis ir izcils 19. gadsimta beigu franču un beļģu kokgriezuma šedevrs, kas izpildīts klasiskajā Henri II stilā. Izgatavots no masīva, tumši tonēta ozolkoka, tas piesaista uzmanību ar savu arhitektonisko uzbūvi.

Ap 1860.–1890. gadu izgatavotais gabals iespaido ar savu heraldisko kompozīciju. Augšā divas profilā redzamas himeru (chimère) galvas ieskauj centrālo lilijas motīvu. Centrā, ovāla kartuša ietvarā, izceļas dziļi grebts lauvas maskarons ar atplestu rīkli un ragiem augstreljefā. Vēsturiski šādi skapji dižciltīgo un intelektuāļu kabinetos kalpoja kā droša glabātuve svarīgiem dokumentiem. Mēbele ir labā, vēsturiskā stāvoklī ar dabisku ozolkoka patinu. Priekšmeta stāvoklis pilnībā atspoguļots fotogrāfijās.

Franču romantisma laikmeta momentuzņēmums, Viktors Igo (Victor Hugo): Bija vēls 1862. gada vakars, kad smagie, tintes traipainie manuskripti beidzot bija sakrauti masīvā kaudzē. Rakstnieks stāvēja sava kabineta krēslainajā klusumā, kur vienīgā gaisma nāca no tuvumā esošas sveces, kuras liesma spēlējās uz tumšajiem ozolkoka paneļiem. Viņa skatiens kavējās pie skapja heraldiskajām durvīm — tur, ēnā, himēras klusi turēja sardzi, kamēr centrālās lauvas maskas atplestā rīkle šķita gatava izkliegt to pašu netaisnības un varas stāstu, ko viņš tikko bija iemūžinājis uz papīra.

Gaisā virmoja svaigas tintes, putekļu un seno koku smarža. Viņš lēnām atvēra smagās durvis, jutot gludo, vīto balustru kolonnu vēsumu zem pirkstiem, un nolika uz plaukta tikko pabeigtās „Nožēlojamie” lappuses. Šis masīvais koka veidojums nebija tikai mēbele; tas kļuva par seifu viņa domām, uzticamu un klusu liecinieku ģeniālās radīšanas mokām un vēstures nesaudzīgajai gaitai.