Liela izmēra koka salonmolberts ar zeltētu rokoko dekoru (4596)

Kategorijas: , ,

Elegants, gandrīz 1,9 m augsts salona molberts neorokoko garā. Korpuss kokā ar roku vilktām zelta volūtu līnijām; kronis, vidusjosla un apakšējā lente bagātīgi zeltēti ar rokaļu rituļiem un akantu lapotni. Reprezentabls grīdas statīvs gleznai vai spogulim.

500,00 €

Pierakstīšanās veiksmīga

Tagad jūs esat pierakstījies cenu izsekošanai šim produktam. Mēs paziņosim jums, ja cena kritīs.

Cenu sekotājs

Sekot šai precei un saņemt paziņojumu, ja cena samazinās.

Pievienot cenu izsekošanai
Augstums188 cm
KrāsaZeltainsTumši brūnsSarkans

Apraksts

KOMPLEKTS:
Height: 188 cm

Liela izmēra koka salonmolberts ar zeltētu rokoko dekoru

Šis elegantais, gandrīz 1,9 metrus augstais salona molberts (angļu giltwood easel) ir izpildīts izsmalcinātā neorokoko garā — stilā, kas 19. gadsimta otrajā pusē atgriezās interjeros kā cieņas apliecinājums Luija XV laikmeta vieglajai grācijai. Korpuss darināts no lapu koka ar siltu, sarkanīgi brūnu toni, un to klāj roku vilktas, smalkas zelta volūtu un vītņu līnijas. Kronis, vidējā josla un apakšējā arkveida lente ir bagātīgi zeltēti rocaille rituļi, lapotne un asimetriskas gliemežnīcas — kontrasts starp tumšo koku un mirdzošo zeltījumu piešķir priekšmetam svinīgu, gandrīz teatrālu izteiksmi.

Trīskāju konstrukcija ar regulējamu vidējo balsta līsti ļauj droši izstādīt gleznas, spoguļus vai ierāmētus paneļus dažādos augstumos.

Izgatavošanas periods. Pēc stila un izpildījuma — neorokoko/historisma garā darināts salonmolberts; datējums precizējams pēc klātienes apskates. Kārtas numurs datos (4596) nav datējuma marķieris.

Pielietojums. Reprezentabls grīdas statīvs gleznai, spogulim vai izstādes plāksnei viesistabā, salonā, galerijā vai veikalā. Dekoratīvs akcents, kas pats par sevi ir mākslas darbs.

Stāvoklis. Stabils un viengabalains. Zeltējumam vietām dabīga nodilšana un patina, atsevišķas berzes pēdas pie kāju lejasdaļas un korpusa — atbilst vecumam un piešķir autentisku raksturu.

Otrās impērijas momentuzņēmums: Eleonora Duze (Eleonora Duse) iznāca no rīta mēģinājuma un apstājās salona pusgaismā. Pie sienas, uz augstā zeltētā trijkāja, stāvēja viņas jaunā portreta skice — koks zem pirkstiem silts, zeltētie rituļi vēsi un gludi, atstarojot logā ielaužas gaismu. Telpā ožās svaigi grieztu rožu un vaska smarža; aiz durvīm kāds klusi spēlēja klavieres. Viņa ar acīm sekoja zelta līnijai, kas vijās augšup pa korpusu līdz mirdzošajai kronei, un sajuta to kluso lepnumu, ar kādu skaista lieta tur skaistu attēlu — abi viens otra cienīgi.