Metāla Korinta kolonnas puķu statīvs, neoklasicisma stilā (251)

LATVISKI

Izmēri:
Augstums — 126 cm
Platums — 28 cm

Metāla Korinta kolonnas puķu statīvs — neoklasicisma stilā

Iespaidīgs un smags metāla puķu statīvs (corinthian column stand), kura forma tieši aizgūta no klasiskās arhitektūras — tā ir miniatūra Korinta kolonna, pārvērsta par lietišķu un eleganti dekoratīvu interjera priekšmetu. Statīvs apvieno arhitektūras nopietnību ar praktisku funkciju: augšā plata, dziļa apaļa bļoda-tase, kas paredzēta puķu podam, augam vai dekoratīvai vāzei.

Kāts veidots kā slaika, rievota (kannelēta) kolonna, ko vainago bagātīgs Korinta kapitelis ar akanta lapām un stūru volūtām — tieši tā pati kapiteļa forma, kas grieķu un romiešu tempļos simbolizēja izsmalcinātību un greznību. Lejasdaļā kolonna pāriet plašā, pakāpieniem profilētā apaļā pamatā, kas balstās uz kvadrātveida cokola ar četrām lodveida kājām. Viss veidots no masīva, tumši patinēta metāla (čuguns / bronza), kas lietai piešķir ievērojamu svaru un stabilitāti.

Tumšā, gandrīz melnā patina ar bronzas pieskaņu izceļ formas plastiku un ļauj gaismai slīdēt pa rievotā kāta vertikālēm. Tā ir lieta, kuras pievilcība slēpjas atturībā un proporcijā, nevis krāšņumā — klusi cēla, arhitektoniska klātbūtne.

Neoklasicisma laikmeta momentuzņēmums: Lēnā pievakarē botāniķe un dārzu māksliniece Gertrūda Džekila (Gertrude Jekyll) ienesa no siltumnīcas svaigi pārstādītu papardi un meklēja tai vietu pie augstā loga. Viņas skatiens apstājās pie slaikas, tumšas vertikāles, kas slējās istabas stūrī kā kluss arhitektūras fragments. Viņa novietoja podu augšējā bļodā — un lapas uzreiz nokrita pār malu zaļā kaskādē, gluži kā ap antīkas kolonnas galu. Telpā oda pēc mitras zemes un vēsa metāla. Viņa pakāpās soli atpakaļ, samiedza acis un pamāja sev: tieši tā, augs un akmens valoda runā vienā mēlē.

Izgatavošanas periods. Statīvs datējams ar 19. gs. beigām – 20. gs. sākumu, neoklasicisma stila garā.

Retums un nozīme. Korinta kolonnas formas puķu un auga statīvi bija iecienīti pilsētas dzīvokļos un salonos historicisma laikā, kad antīkās arhitektūras citāti ienāca ikdienas interjerā. Masīvi, čuguna/bronzas eksemplāri ar labi izstrādātu kapiteli šodien ir vērtīgāki par vieglajiem, vēlīnajiem atdarinājumiem.

Pielietojums. Daudzpusīga lieta — kā puķu vai auga statīvs (papardēm, telpaugiem), kā postaments skulptūrai, vāzei vai biste, vai kā patstāvīgs arhitektonisks akcents pie sienas, loga vai kāpnēm. Tumšā patina labi sader gan ar klasisku, gan modernu interjeru.

Stāvoklis. Labs, vecumam atbilstošs stāvoklis; metālam dabīga patina ar atsevišķām vecuma pēdām. Lietas stāvoklis pilnībā atspoguļots fotogrāfijās.