Jūras aina ar buru kuģiem, parakstīta Chardin, zeltīts rāmis (109)

Jūras aina ar buru kuģiem — dekoratīva marīna holandiešu zelta laikmeta garā, parakstīta “Chardin”, 19.–20. gs.

Šī atmosfēriskā buru kuģu glezna (sailing ship painting) attēlo eskadru lielu, daudzmastu burinieku atklātā jūrā — priekšplānā majestātisks karakuģis ar piepūstām burām un signālkarodziņiem, ap to vairāki mazāki kuģi viļņotā ūdenī zem plaša, mākoņaina debesjuma. Darbs turpina 17. gadsimta holandiešu zelta laikmeta marīnas tradīciju, kurā jūra, kuģi un gaisma stāsta par tirdzniecības varenību un cilvēka drosmi stihijas priekšā.

Augstums 74 cm, platums 66 cm (ar rāmi).

Izgatavošanas periods, mākslas stils, laikmets

Glezna ir dekoratīva jūras aina (marīna), gleznota holandiešu zelta laikmeta meistaru — īpaši Vilema van de Veldes (Willem van de Velde) — tradīcijā, ar siltu, zeltainu gaismu uz burām un dzīvi izstrādātu viļņu kustību. Eļļa uz audekla. Pēc izpildes un stila datējama ar 19. gadsimtu vai 20. gadsimta pirmo pusi kā kvalitatīvs vēsturiska žanra dekoratīvs darbs.

Jūras laikmeta momentuzņēmums: Žozefs Konrāds (Joseph Conrad) apstājās pie loga kādā Londonas dokas mājā un raudzījās lejup uz Temzas pelēkajiem ūdeņiem, kur miglā gaisa masti un takelāža. Aiz viņa, istabas puskrēslā, vāji iemirdzējās kāds zeltains gaismas plankums — piepūstu audeklu līnijas un viļņu šķautnes, sastingušas mūžīgā kustībā. Viņa pirksti uz mirkli pārslīdēja pār vēso, gludo rāmja malu, un kaut kur dziļi atausa atmiņa par jūrasbraucēja gadiem, par sāļo vēju un kuģa klāju, kas šūpojas zem kājām. Šajā nekustīgajā ainā mājoja viss tas, ko viņš vēlāk mēģināja notvert vārdos — jūras vienlaicīgā skaistums un nežēlība, un cilvēka mazums tās priekšā.

Mākslinieks un paraksts

Glezna ir parakstīta apakšējā kreisajā stūrī kā “Chardin” (skat. foto). Svarīgi: šis paraksts nav saistāms ar slaveno franču 18. gadsimta meistaru Žanu Batistu Simeonu Šardēnu (Jean-Baptiste-Siméon Chardin, 1699–1779) — viņš bija klusās dabas un sadzīves žanra gleznotājs, kurš nekad nav gleznojis jūras ainas, un viņa darbi atrodas pasaules lielākajos muzejos. Šeit redzamais paraksts pieder vēlākam, nesaistītam autoram vai ir dekoratīvs; mākslinieks nav droši nosakāms. Darbs piedāvājams kā kvalitatīva dekoratīva marīna, nevis kā 18. gs. muzeja vērtības glezna. Autentifikācija nav pievienota; kolekcionāram iesakām parakstu izpētīt specializētās datubāzēs (Bénézit, askArt).

Retums un nozīme

Vēsturiskas jūras ainas ar buru kuģiem ir iecienīts un kolekcionējams žanrs — tās piesaista gan marīnu mīļotājus, gan jūrniecības vēstures cienītājus. Greznais, masīvais zeltītais rāmis šim formātam piešķir reprezentablu, gandrīz muzejisku raksturu un būtiski paaugstina darba vizuālo vērtību.

Pielietojums interjerā, dizainā un fotogrāfijā

Glezna ir izteiksmīgs akcents kabinetā, bibliotēkā, viesistabā vai jūrniecības tematikai veltītā interjerā. Tumšie, silti zeltainie toņi un grezni izstrādātais baroka stila rāmis lieliski saskan ar klasisku, koloniālu vai haute bourgeoisie iekārtojumu. Kompakta izmēra dēļ tā viegli iekļaujas arī mazākā telpā kā galvenais sienas akcents.

Dāvana un personalizācija

Lieliska dāvana jūras un kuģniecības cienītājam, kapteinim, kolekcionāram vai jebkuram, kuru saista lielo burinieku laikmeta romantika.

Stāvoklis

Glezna ir labā kopējā stāvoklī, ar dzīvu, siltu patinu un raksturīgu vecuma krakelīru audekla virsmā. Grezns, masīvs zeltīts koka un ģipša baroka stila rāmis ar akanta lapām, pērļu virtenēm un voluraina ornamentu; uz rāmja vērojams normāls vecuma nodilums un atsevišķi mazi defekti. Audekla aizmugurē redzams inventāra numurs “21” un stiprinājuma stieple (skat. foto). Lietas stāvoklis pilnībā atspoguļots fotogrāfijās.

Par parakstu un iespējamo izcelsmi (papildinājums)

Gleznas stils un izpildes maniere norāda, ka tas, visticamāk, ir 19. gadsimta otrās puses darbs — laikā, kad Francijā un Beļģijā uzplauka vēsturiskais romantisms un reālisms un darbojās vairāki mazāki reģionālie marīnisti un akadēmiju audzēkņi. Paraksta rokraksts ar mazo sākuma “c” atbilst 19. gadsimta beigu manierei. Iespējams, ka tas ir mazāk zināma franču vai beļģu marīnista darbs, kurš iedvesmojies no klasiskās skolas; tā laika akadēmiskajās aprindās bija izplatīta arī hommage jeb cieņas apliecinājuma tradīcija, parakstoties ar atsauci uz kādu izcilu pagātnes meistaru. Uz audekla aizmugures redzamais lielais cipars “21” atbilst vecu izsoļu namu (piemēram, Hôtel Drouot tipa vai reģionālo Beļģijas/Francijas izsoļu) partijas vai kataloga numuram, kas liecina, ka glezna savulaik ir gājusi caur nopietnu mākslas tirgu un bijusi reģistrēta kolekcijās.