Grezns un liela izmēra antīks franču koka rāmis zelta krāsā — Napoleona III stils, 19. gs. (antique french large gilt wood frame) (4636)

Grezns un liela izmēra antīks franču koka rāmis zelta krāsā (antique large gilt wood frame)

Parīzes piļu spožums un 19. gadsimta koktēlniecības augstākā klase satiekas šajā iespaidīgā izmēra, monumentālajā zeltīta koka rāmī. Priekšmets ir izcils un tīrs franču Napoleona III stila (otrās impērijas historisma) paraugs. Rāmja pamatstruktūru veido spēcīgs, ovāls koka profils, kas stilizēts kā dabisks, vijīgs koka stumbrs ar zaru mezgliem. Tam visā perimetrā pāri klājas neparasti dziļi, plastiski un ar rokām izstrādāti kokgriezumi — plūstošas akanta lapu vītnes un reljefi, trīsdimensionāli ziedu pumpuri, kas burtiski “izaug” no rāmja pamatnes.

Īpašu vizuālo varenību šim mākslas darbam piešķir tā izteiksmīgā karteļa tipa kompozīcija. Augšdaļā to vainago divi krāšņi florālie kroņi, kas tiecas uz augšu, savukārt apakšējā daļā zaru motīvs noslēdzas ar dinamiski savītu lentes mezglu un divām lejupvērstām dekoratīvām kājiņām, kas piešķir rāmim stabilitātes un pabeigtības sajūtu. Virsmas zeltījums ir saglabājis cēlu, piesātinātu toni, kur laika gaitā izveidojusies smalka plaisiņu mikrotīkla tekstūra (crackle) reljefa padziļinājumos pastiprina katras griezuma līnijas dziļumu un ēnas.

Laikmeta momentuzņēmums, Rīgas biržas nama gaišā zāle: Rīgas biržas nama augstajos, ar zeltītu apmetumu rotātajos salonos valda 19. gadsimta nogales pēcpusdienas cēlums. Pa augstajiem logiem, ko klāj smagas samta aizkaru krokas, zāles interjerā ieplūst maiga, zelta krāsas gaisma, kas lēni slīd pāri pulētajam ozolkoka parketam. Šajā vidē, starp turīgu baņķieru un tirgotāju ģimeņu portretiem, pie sienas greznojas monumentālais franču koka rāmis, kura vijīgie akanta lapu motīvi un florālie kroņi tikko manāmi laistās, atstarojot kristāla lustru tūkstošiem atblāzmu.

Rāmis, kas ietver augstvērtīgu fasetētu venēciešu stikla spoguli, pieder pie tiem interjera elementiem, kurus vietējie biržas aristokrāti pasūtīja tieši no Parīzes, lai savos namos ienestu Eiropas impērijas plašumu un stila tīrību. Šeit, starp svarīgiem tirdzniecības līgumiem un sarunām par tējas un tekstila importu, šis rāmis stāv kā nesatricināms elegances simbols. Tajā mirklī, kad zālē ienāk Augusts fon Etingens, kurš, kārtojot savas smalkās zīda kaklasaites mezglu, uz brīdi piestāj greznajā spogulī, pasaule uz mirkli apstājas šajā zelta un kokgriezumu burvībā, atspoguļojot visus 19. gadsimta beigu uzplaukuma ideālus.

Augusts fon Etingens, būdams viena no spilgtākajām sava laika personībām un Rīgas sabiedrības dzinējspēkiem, novērtē šo franču meistardarbu kā apliecinājumu labai gaumei un statusam. Viņa skatiens spogulī ir īss, taču caururbjošs – tas atspoguļo ne tikai perfekto ārējo izskatu, bet arī to pārliecību, ar kādu viņš un viņa laikabiedri veidoja Rīgas tirdzniecības un kultūras seju. Kamēr ārpusē dārdēja straujais 19. gadsimta beigu ekonomiskais ritms, šeit, rāmja zeltītajā apskāvienā, laiks uz mirkli zaudēja savu ātrumu, atstājot tikai miera, estētikas un nemainīgas vērtības sajūtu.