Antīks fajansa vannaistabas komplekts — krūze un bļoda ar eksotisku putnu motīviem (4472)

KOMPLEKTS:
Height: 13.5 cm
Width: 38.5 cm

Antīks karaliskā fajansa vannaistabas komplekts ar putnu gleznojumiem

Izgatavošanas periods Šis vannaistabas ansamblis izgatavots 19. gadsimta beigās, aptuveni circa 1880.–1898. gadā. Tas ir izcils un pilnīgs historisma perioda liecinieks, kad Eiropas aristokrātijas namos šādi komplekti kalpoja kā ikdienas higiēnas un reizē telpas prestiža elementi pirms centrālā ūdensvada ēras.

Ražotājs un zīmogs Uz krūzes pamatnes ir saglabājies skaidri nolasāms, vēsturisks Nimi manufaktūras zīmogs: Anc. Manuf_re Impériale & Royale / Mouzin Lecat & C_ie / Nimy. Šī Beļģijas karaliskā rūpnīca bija slaveni fajansa meistari, kuru darbi izcēlās ar augstu materiāla izturību un izsmalcinātu māksliniecisko dekorēšanu, kas orientēta uz augstākās sabiedrības prasībām.

Materiāls un dizains Komplekts izgatavots no blīva, smaga un kvalitatīva fajansa. Gan krūzes korpuss, gan lielās bļodas iekšpuse ir klāta ar maigu, matētu debess zilu toni. Galvenais akcents ir izteiksmīgais un krāšņais ar roku uzklātais eksotisko putnu (gārņu vai stārķu) un ziedu motīvs, kas papildināts ar lidojošu dziedātājputnu ainu trauku otrā pusē. Krūzes asimetriskā augšdaļa un elegantā, skulpturālā osa ar volutām ir maigi zeltīta, pasvītrojot komplekta aristokrātisko izcelsmi.

Pielietojums un stāvoklis Šādi saglabājušies pilni pāri (paire/ensemble) mūsdienās ir liels retums. Tas ir ideāls elements vēsturiska stila vannas istabas, guļamistabas vai lauku muižas buduāra iekārtošanai, kā arī izcils kolekcijas objekts. Komplekts ir lieliskā antīkā stāvoklī bez plaisām vai lauskām. Glazūras iekšpusē ir redzams dabisks, vecumam raksturīgs kraklē tīkls un minimāli lietošanas raupjumi, kas apliecina priekšmeta autentisko dabu.

Belle Époque (Skaistā laikmeta) momentuzņēmums: Ķeizariene Elizabete (Sisi) lēnām pamodās muižas istabā, kurā caur plānajiem aizkariem spiedās agrs un vēss rīta dzestrums. Uz masīvā marmora galdiņa buduāra stūrī viņu gaidīja tikko pienests ūdens, kas lēni tvaikoja virs smaga, gaiši zila fajansa trauka pamatnes. Viņa pastiepa rokas un ļāva pirkstiem aptvert gludo krūzes korpusu, sajūtot porcelāniskā materiāla pamatīgo svaru un vēsumu, pirms siltā strūkla piepildīja bļodu. Uz zilganā fona nekustīgi stāvēja divas gārņa spārnu formas, kas rīta pustumsā šķita kā dzīvas ēnas tālas upes malā. Šis vienkāršais ikdienas rituāls nesa mājīgu gandarījumu un mieru, pirms pils durvis atvērās jaunajai dienai.