Ozolkoka mākslinieka molberts — Jūgendstilā (690)

KOMPLEKTS:
Height: 168 cm
Width: 64 cm

Augstums: 1,68 m Platums: 64 cm

Ozolkoka mākslinieka molberts — Jūgendstilā

Šis iespaidīgais un monumentālais ozolkoka molberts ir rets un izcils 19. gadsimta beigu vai 20. gadsimta sākuma darbnīcas un salona mēbeļu oriģināldarbs. Izgatavots no pamatīga, tumša un blīva ozolkoka, tas demonstrē izcilu līdzsvaru starp praktisku funkciju un augstvērtīgu dekoratīvo estētiku. Molberta augšdaļu (kronu) vainago izteiksmīga, krāšņa un reljefa tēlniecības kompozīcija ar akanta lapām un prasmīgi mezglā sasvītu lenti, kas raksturīga vēlīnā historisma un Jūgendstila (Art Nouveau) floristiskajam virzienam. Statīvs ir konstruēts kā stabils trīskājis ar ērti regulējamu gleznas turētāja augstumu, ko fiksē divi dekoratīvi koka tapas mehānismi sānos, ļaujot uz tā droši novietot dažāda mēroga audeklus vai smagus spoguļus.

Izgatavošanas periods Priekšmets ir autentisks Jūgendstila perioda oriģināldarbs, kas tapis ap 1900. gadu Eiropā, laika posmā, kad mākslinieku darbnīcu piederumi un salona eksponēšanas statīvi sasniedza savas dekoratīvās mākslas virsotnes.

Retums un nozīme Šāda mēroga un dekoratīvās apdares līmeņa ozolkoka molberti ar pilnībā saglabātiem roku darba kokgriezumiem un oriģinālajām detaļām ir liels retums. Tie vēsturiski kalpoja nevis ikdienas skicēšanai, bet gan pabeigtu šedevru svinīgai reprezentācijai un demonstrēšanai bagātu kolekcionāru salonos un mākslas biedrību izstādēs.

Pielietojums Molberts ir izcils un suverēns interjera objekts. Tas lieliski kalpos savam vēsturiskajam mērķim — lielformāta gleznas eksponēšanai viesistabā, vai arī kļūs par unikālu statīvu liela vēsturiska spoguļa rāmim, acumirklī piešķirot telpai māksliniecisku viedumu, bohemisku šarmu un aristokrātisku pamatīgumu.

Stāvoklis Teicamā vizuālā un tehniskā stāvoklī. Ozolkoka konstrukcija ir masīva, stabila un stingra. Grieztie elementi ir nevainojami saglabāti, bez lūgumiem, un koksnes virsmai ir patīkama, vēsturiski dziļa patīna ar dabisku zīda spīdumu. Augstuma regulēšanas mehānismi darbojas stabili. Lietas stāvoklis pilnībā atspoguļots fotogrāfijās.

20. gadsimta sākuma momentuzņēmums, mākslinieka ateljē (Janis Rozentāls): Pavasara mirdzošā saule laužas caur darbnīcas lielajiem stikla logiem, izgaismojot smalkos pūdera mākoņus un svaigi jaukto eļļas krāsu taukaino smaržu. Visā Rīgas un Tērbatas mākslinieciskajā telpā šajās dienās valda nepieredzēta, pacilājoša radošā spriedze — jaunā Baltijas gleznotāju paaudze kaislīgi gatavo darbus pirmajai lielajai nacionālās mākslas izstādei, kurā katrs audekls būs manifests tiesībām uz savu, tīru un dabas iedvesmotu balsi pasaules kultūrā. Gaiss ir biezs no drosmīgām idejām, tipogrāfijas krāsas un nepacietīga mirdzuma inteliģences acīs.

Savas darbnīcas centrā Janis Rozentāls (Janis Rozentāls) uz mirkli atkāpjas pāris soļus atpakaļ, ar otu rokā vērīgi pētot tikko pabeigto portretu. Audekls ir lepni novietots uz staltā, smagā ozolkoka molberta, kura augšējā, grieztajā lentas mezglā un plūstošajās koka līnijās rotaļājas saules stari, saplūstot ar pašas gleznas dzīvajiem triepieniem. Šī majestātiskā, tēlnieciskā forma telpā vairs nav tikai darba rīks — tā stāv kā cēls un nelokāms tilts starp mākslinieka iekšējo pasauli un rītdienas skatītāju, savā pamatīgajā stāvā droši turot stāstu, kas tūlīt ieies vēsturē.