Griezts ozolkoka sienas spogulis — Baroka stilā (Large Antique Carved Oak Wall Mirror in Baroque Style) (4597)

Augstums: 117,5 cm Platums: 62,5 cm

Griezts ozolkoka sienas spogulis — Baroka stilā

Šis izcili smagais un monumentālais sienas spogulis iemieso vēlīnā historisma perioda tieksmi pēc reprezentatīvas greznības, atdzīvinot krāšņākās Baroka stila tradīcijas. Masīvais, tumšā toņa ozolkoka rāmis ir pārpilns ar augstvērtīgiem, dziļiem un plastiskiem kokgriezumiem. Rāmja augšdaļu vainago iespaidīga karteļa kompozīcija ar stilizētu gliemežvāka jeb rokaja motīvu un simetriskām, vijīgām akanta lapām. Sānu joslas rotātas ar biezām vīnogu ķekaru, lapu un ziedu vītnēm, savukārt rāmja apakšējā daļā iestrādāts renesanses un baroka interjeriem raksturīgais stilizēto jūras briesmoņu jeb delfīnu motīvs, kas balsta centrālo ornamentu. Divās daļās dalītais spoguļstikls ir ietverts šajā tēlnieciskajā šedevrā, radot nepārspējamu vizuālo dziļumu.

Izgatavošanas periods Priekšmets ir autentisks 19. gadsimta otrās puses vai beigu dekoratīvās un lietišķās mākslas oriģināldarbs. Tas tapis historisma laikmetā, kad labākie Eiropas meistari radīja mēbeles un interjera priekšmetus, iedvesmojoties no piļu arhitektūras un barokālā spožuma.

Retums un nozīme Šāda mēroga un svara spoguļi ar tik detalizētu, daudzslāņainu roku darba kokgriezumu, kurā apvienoti tik daudzi klasiskie baroka elementi, ir liels retums. Tas liecina par laiku, kad turīgu pilsoņu namu vai muižu interjeros katra detaļa kalpoja kā saimnieka statusa un izsmalcinātās gaumes apliecinājums.

Pielietojums Savu izteiksmīgo proporciju un iespaidīgā tēla dēļ šis spogulis lieliski kalpos kā galvenais akcents plašā gaitenī, reprezentatīvā viesistabā virs konsoles vai nopietnā darba kabinetā. Tas acumirklī piešķir telpai vēsturisku pamatīgumu un cēlumu.

Stāvoklis Teicamā vēsturiskā un tehniskā stāvoklī. Ozolkoka rāmis un griezumi ir pilnībā saglabāti, stingri un bez defektiem, ar patīkamu, dziļu koksnes patīnu. Spoguļstiklam ir divdaļīga struktūra ar minimālām, dabiskām laika liecībām. Lietas stāvoklis pilnībā atspoguļots fotogrāfijās.

19. gadsimta beigu momentuzņēmums, Kārlis Zāle (Kārlis Zāle): Ir gadsimtu mijas priekšvakars, un visā Baltijas telpā pilsētu arhitektūra un sabiedriskā dzīve piedzīvo vēl nepieredzētu uzplaukumu. Rīgas, Tallinas un Viļņas ielās vecā, smagnējā impērijas gaisotne sāk jaukties ar jauno industriālo dunoņu un pirmajām modernisma vēsmām, radot unikālu kontrastu laikmetu krustcelēs. Kamēr sabiedrībā briest alkas pēc jaunām formām un idejām, lielo namu zālēs un salonos joprojām dominē monumentāls pamatīgums un piļu cienīgs barokālais krāšņums, kur katrs ozolkoka griezums šķiet stāstām par vēstures negrozāmo spēku.

Kādā mijkrēšļa ietītā telpā, kur gaisā vēl virmo vaska un vecu grāmatu smarža, Kārlis Zāle (Kārlis Zāle) uz mirkli apstājas, vērīgi pētot pie sienas esošo smago, vareno spoguli. Tā tumšajā ozolkoka rāmī, starp dziļi ar asu kaltu izcirstajiem gliemežvākiem un vijīgajām vīnogu vītnēm, uzplaiksnī telpas svecīšu atspulgs un tēlnieka paša nopietnais, meklējošais skatiens. Šī masīvā, teju monumentālā koka forma telpā stāv nevis vienkārši kā dekorācija, bet kā pati akmenī un kokā cirstā vēstures elpa — kluss un nelokāms liecinieks mirklim, kad gadsimtu senas formas iedvesmo jaunas, vēl lielākas un varenākas idejas.