Grezns antīks franču ovāls koka rāmis zelta krāsā ar stiklu un zaļu paspartū — Paul Degrandsart Paris (antique pair of F

Augstums: 71 cm

Platums: 49 cm

Cena ir norādīta par 1 gab., pieejami 2 gab.

Grezns antīks franču ovāls koka rāmis zelta krāsā ar stiklu (antique pair of oval gilt wood frames)

19. gadsimta Parīzes augstākās sabiedrības estētika un meistarība iemiesojas šajā izteiksmīgajā zeltīta koka rāmī. Tas veidots elegantā franču historisma un Luija XVI stila sintēzē. Rāmja ovālo formu vizuāli paplašina un izceļ unikāls, smalki zaļganpelēks iekšējais paspartū profils ar dekoratīvu robotu apmali, kas piešķir dziļumu jebkuram tajā ievietotajam mākslas darbam vai spogulim. Rāmja perimetru rotā delikāti, simetriski izvietoti ziedu un lapu motīvi, bet tā kompozicionālo augšdaļu vainago iespaidīgs, plastisks kartelis ar izteiksmīgu akanta lapu un jūras gliemežvāka (rocaille) pinumu.

Šis izstrādājums ir neiko vairāk kā tikai dekoratīvs priekšmets, bet gan reāls mākslas vēstures liecinieks. Rāmja aizmugurē ir pilnībā saglabājusies oriģinālā franču darbnīcas papīira etiķete: “Portrait BEL ART – Fabrique de Cadres, Paul Degrandsart, 3, Avenue de la Porte de Clignancourt, PARIS (18e Arr.)”. Tas apliecina tā autentisko izcelsmi no slavenā Monmartras un Klinjankūras mākslinieku un amatnieku kvartāla Parīzē, kas gadsimtiem ilgi bijis Eiropas interjera modes epicentrs.

Rāmis ir aprīkots ar oriģinālo stiklu un izturīgu vēsturisko auklas stiprinājumu aizmugurē. Priekšmets ir teicamā antīkā stāvoklī — koka konstrukcija ir stingra, kokgriezumu detaļas ir pilnībā saglabātas, un cēlais zelta krāsas pārklājums ir ieguvis patīkamu laika patinu ar smalku faktūru. Tā kā pieejami divi identiski rāmji, tie ir ideāli piemēroti simetriskas interjera kompozīcijas izveidei dzīvojamā istabā, zālē vai salonā abpus durvīm, logam vai konsoles galdiņam.

Laikmeta momentuzņēmums, Maksa Paula Berči darbnīca: Libavas pilsētas arhitekta Maksa Paula Berči kabinetā 1880. gada rudenī valda radoša un eleganta inteliģence. Telpā smaržo pēc tikko maltas kafijas un tušas, bet pie sienas virs masīvā rasējamā galda lepni novietots šis platais franču zelta rāmis ar raksturīgo zaļo paspartū ietvaru. Tā oriģinālajā stiklā, ko vainago krāšņs Parīzes darbnīcas gliemežvāka kartelis, uz mirkli atspoguļojas paša birģermeistara Kārļa Ūliha siluets, kurš ir ieradies apspriest pilsētas lielo ēku rasējumus.

Berči, kura rokraksts drīz vien definēs visas pilsētas sarkano ķieģeļu un neorenesanses arhitektūru, novērtē šo Parīzes meistara Pola Degrandsara darbu ar profesionālu tēlnieka un arhitekta skatienu. Viņam šis zeltītais ietvars ir kas vairāk par salonu rotājumu – tas ir stila un proporciju paraugs, kurā mākslinieciskā brīvība satiekas ar matemātisku simetriju. Kamēr abi vīri pie galda risina sarunas par jaunā Biržas nama būvniecības detaļām, šis mākslas darbs pie sienas kalpo kā kluss apliecinājums tam, ka Libava jau sen ir elpojusi vienā ritmā ar lielo Eiropas kultūru.

Ārpusē, gar logiem, lēni aizbrauc kāda kariete, un ostas strādnieku trokšņi tālumā atgādina par pilsētas nepielūdzamo izaugsmi. Bet šeit, arhitekta radošajā patvērumā, rāmja zelta virsma un dziļi zaļais paspartū ietvars notur to cēlo mieru, ko nespēj izjaukt neviens laika griežus. Ūlihs viegli pamāj ar galvu, apstiprinot kārtējo rasējuma līniju, un abu pilsētas dižgaru skatieni uz mirkli sastopas ar šī Parīzes šedevra nemainīgo, cēlo spīdumu, kas stāv kā pēdējais, izsmalcinātais vecā laikmeta zīmogs.