Antīks čuguna fasādes vai kamīna dekors ar sievietes tēlu — 19. gadsimta nogale (6751)

IZMĒRI:

• Augstums: 21 cm

• Platums: 46 cm

• Svars un materiāls: Vidēja izmēra, bet izteikti smags, monolīts mākslinieciskā lējuma čuguns.

Monumentāls antīka čuguna arhitektoniskais dekors ar reljefu Jūgendstila sievietes maskaronu un akanta lapu vijumiem — 19. gadsimta beigas

Šis izteiksmīgais, masīvais un vizuāli teatrālais antique cast iron architectural decor jeb antīka čuguna dekoratīvais lējums ir reizē spēcīgs un elegants 19. gadsimta paša noslēguma Eiropas mākslinieciskās metālliešanas meistardarbs. Priekšmets pārstāv to augstvērtīgo monumentālā dizaina segmentu, kurā smagais, nepieradinātais čuguna materiāls juvelieriskā precizitātē ir pakļauts smalkām un plūstošām dizaina līnijām. Dekora virsma ir pārklāta ar vēsturiski melnu toni, kas reljefa dziļumos un uz izvirzītajām šķautnēm ir ieguvis autentisku, rūsganu antīko oksidācijas patīnu, piešķirot visam tēlam nevainojamu vēsturisko substanci un dabisku vecinājuma šarmu.

Mākslinieciskajā izpildījumā šeit perfekti saplūst vēlīnā Historisma akadēmiskais svars un jaunā, drosmīgā Jūgendstila (Art Nouveau) plūstošā līniju dzeja. Kompozīcijas absolūtais fokuss ir centrālais medaljons ar skulpturālu, reljefu un gaisā paceltu jaunavas sejas maskaronu, kuras matos iestrādāts zvaigžņu vainags, bet virs galvas paceļas klasiska barokālā jūras gliemežvāka jeb palmetes motīvs. No šī centrālā portreta simetriski uz abām pusēm it kā dzīvā, organiskā ritmā izvijas caurviju volūtas, savijušies augu stumbri, akanta lapas un neorokoko stila ziedu pumpuri, kas noslēdzas ar majestātiskiem sānu rullējumiem. Katra līnija, neskatoties uz materiāla smagumu, rada pārsteidzošu viegluma un plastikas ilūziju. Atpakaļskata kadros ir uzskatāmi redzams autentiskais, raupjais čuguna liešanas process ar dabisku virsmas reljefu, kas ir labākais priekšmeta simtgadīgā autentiskuma un patiesā vecuma pierādījums.

IZGATAVOŠANAS PERIODS, MĀKSLAS STILS, LAIKMETS Izgatavots aptuveni 1890.–1900. gadā, Centrāleiropā (iespējams, kādā no vadošajām Vācijas vai Francijas mākslinieciskās liešanas manufaktūrām, kā Sayn vai Val d’Osne). Priekšmets pieder tai aizraujošajai Fin de Siècle (gadsimtu mijas) ērai, kad čuguna dekoratīvie elementi piedzīvoja savu absolūto renesansi arhitektūrā. Šādus vidēja izmēra, bet izteikti smagus dekorus izmantoja kā greznus virslogu vai durvju portālu elementus, kamīna fasāžu rotājumus vai kā patstāvīgus elementus muižu un pilsētas namu interjeros, demonstrējot saimnieku stingro akadēmisko gaumi un ēkas monumentālo statusu.

Laikmeta momentuzņēmums: Gadsimtu mijas un topošā Jūgendstila zelta laikmetā, slavenā austriešu gleznotāja Gustava Klimta (Gustav Klimt) Vīnes darbnīcas svinīgajā pieņemšanā valdīja drosmīgs, avangardisks un māksliniecisku diskusiju pilns vakara miers. Telpā smaržoja pēc eļļas krāsām, svaiga tabakas dūma un dārgām austrumu esencēm, un kamīna liesmas krāšņi atspoguļojās nepabeigtajos audeklos un zeltītajos rāmjos. Tieši virs kamīna portāla, iebūvēts masīvajā mūra sienā, atradās melns čuguna dekors, kura centrālais sievietes tēls vērās telpā ar rāmu, acis aizvērto mieru. Viesi ar apbrīnu vēroja, kā uguns mēles un degošo sveču gaisma slīdēja pār metāla akanta lapām — čuguna vijumi uztvēra telpas siltumu un atstaroja liesmas tā, it kā rīta saules staru apspīdēta un tikko atvērta muzikāla partitūra būtu pārvērsta melnā metālā, ienesot pilnīgu akadēmiskā dizaina eleganci un aristokrātisku harmoniju šajā radošajā telpā.

RAŽOTĀJS UN IZCELSME Lējuma nevainojamais asums, sejas vaibstu dziļā skulpturālā ekspresija un simetrisko augu ornamentu tīrība nepārprotami norāda uz augstākā līmeņa metalurģijas mākslas darbnīcām (fonderies d’art), kas gadsimta nogalē specializējās ekskluzīvā pilsētas namu un salonu arhitektoniskajā dekorēšanā.

RETUMS UN NOZĪME Kamēr vienkāršas čuguna restes vai plakanas plāksnes antikvārajā tirgū parādās regulāri, šāds trīsdimensiju, caurviju lējums ar tik detalizētu sejas maskaronu un pilnībā saglabātu, nesalauztu struktūru ir liels retums. Čuguns dēļ sava trausluma pie triecieniem vai ēku pārbūvēm visbiežāk tika sašķelts vai neatgriezeniski bojāts, tādēļ šī priekšmeta pilnīgā saglabātība un neskartie sānu elementi nosaka tā augsto kultūrvēsturisko un kolekcijas substanci.

PIELIETOJUMS INTERJERĀ UN STILĀ Dekors kalpos kā grandiozs, spēcīgs un acumirklī uzmanību piesaistošs elements jebkurā mūsdienu vai klasiskā interjerā. Tas ir ideāli piemērots integrēšanai virs kamīna, portālos, kā sienas mākslas objekts (wall art) uz dabiska ķieģeļu fona vai novietošanai uz masīva ozolkoka plaukta blakus antīkām grāmatām un svečturiem, kur tā melnā grafika un smagā tekstūra radīs dziļu, cēlu un nepiespiestu vēsturisku atmosfēru.

STĀVOKLIS Arhitektoniskais dekors ir izcilā antīkā saglabātībā. Čuguna struktūra ir pilnībā vesela, monolīta un stingra, bez plaisām, nolūzušiem fragmentiem vai vēlākiem metinājumu pēdām. Oriģinālais melnais krāsojums ir saglabājies teicami, un reljefa dziļumos redzamā oksidācijas patīna ir pilnībā dabiski nostiprinājusies un stabila, neapdraudot metāla pamata struktūru.