Izsmalcināti, ārkārtīgi ērti un stabili vēlā 19. gadsimta salona krēsli ar roku balstiem (karoteņi). Koka karkass klāts ar cēlu zeltījumu, bet sēdvietas un ovālās atzveltnes rotā krāšņs dārza ziedu motīvu audums akadēmiskajā Luija XVI stila estētikā. Cena norādīta par 1 gab., pieejami 2 gab. (5990) 250,00 €
Tagad jūs esat pierakstījies cenu izsekošanai šim produktam. Mēs paziņosim jums, ja cena kritīs.
Grezni zeltīti krēsli ar roku balstiem un krāšņu ziedu gobelēnu — Luija XVI stilā, (5990)
Augstums 104 cm Platums 62 cm
Apraksts
Cena norādīta par 1 gab., pieejami 2 gab.
Izmēri aptuveni: Augstums — 104 cm Platums — 62 cm Sēdvietas augstums — 55 cm Sēdvietas dziļums — 48 cm
Grezni zeltīti krēsli ar roku balstiem un krāšņu ziedu gobelēnu — Luija XVI stilā
Šis vizuāli krāšņais, izteikti ēurtais un strukturāli pilnīgi stabilais salona krēslu pāris ar roku balstiem (antique gilded armchairs with floral upholstery) ir augstvērtīgs 19. gadsimta otrās puses Eiropas mēbeļmākslas meistardarbs. Krēslu dizaina pamatā ir akadēmiskais un simetriskais Luija XVI stils (franču klasicisms), kam raksturīgas tīras, taisnas līnijas, tektonisks līdzsvars un neapstrīdams aristokrātisks svinīgums. Koka masīva rāmji ir bagātīgi rotāti ar smalkiem kokgriezumiem — augšdaļas kanti vainago krāšņa ziedu un lentu karteļa, bet taisnās, konusveida kājas rotā klasiskas, gareniskas rievas jeb kannelūras. Visu koka karkasu sedz cēls, spožs zeltījums ar izsmalcinātu laika patinu un dziļumu.
Īpašu greznību un mājīgumu mēbelēm piešķir izcilā stāvoklī saglabātais gobelēna tipa auduma klājums uz sēdvietām, roku balstu spilventiņiem un elegantajām, ovālajām atzveltnēm. Uz gaišā, krēmkrāsas fona izceļas blīvs un krāsains dārza ziedu motīvu ornaments — rozes, tulpes un vijīgas ziedu vītnes, kas izkārtotas klasiskos klasicisma dārza vāžu un grozu siluetos. Apdares malas visā perimetrā ir rūpīgi nostiprinātas ar blīvu, dekoratīvu misiņa nagliņu joslu. Šāda tipa karaliskie atpūtas krēsli (fauteuil à la reine) 19. gadsimta nogalē bija jebkura pilsētas elites nama lielā salona, buduāra vai privātās bibliotēkas lepnums, demonstrējot izsmalcinātu gaumi un nodrošinot augstāko komforta līmeni viesu uzņemšanas laikā.
Izgatavošanas periods Datējami ar 19. gadsimta otro pusi, aptuveni 1875.–1890. gadiem, kad Eiropas vadošajās mēbeļu galdniecībās plauka historisma uzplaukums, atdzīvinot un pilnveidojot Francijas karaļnama zelta laikmeta izcilākos sēdmēbeļu paraugus.
Ražotājs / paraksts / zīmogs Krēsli ir ekskluzīvs un rūpīgs augstākās klases privātās mēbeļu meistardarbnīcas roku darbs. Konstrukcijas salaidumu vietas, atsperu sējuma pamatīgums un kokgriezumu individualitāte liecina par izcilu amatniecību, kas radīta pēc īpaša elites pasūtījuma un nav sastopama sērijveida ražojumos.
Retums un nozīme Lielākā šī komplekta vērtība ir abu eksemplāru pilnīgā vizuālā identitāte un auduma apdares izcilā saglabātība. Zeltītās salona mēbeles laika gaitā bieži tikušas izskaidotas pa vienai, to audumi — nodiluši vai neatgriezeniski bojāti. Divu pilnīgi vienādu, stingru un tūlītējai lietošanai gatavu krēslu pāris ar neskartu koka struktūru ir rets un augsti vērtējams atradums antikāro mēbeļu tirgū.
Pielietojums Krēsli kalpos kā satriecošs vizuālais un funkcionālais centrs jebkurā reprezentablā dzīvojamā istabā, privātā kabinetā vai kamīna zonā. Tie ir ideāli piemēroti intīmas sarunu zonas izveidei blakus antīkam kafijas galdiņam, acumirklī piešķirot telpai kaislīgu Eiropas salona vērienu un substanci.
Stāvoklis Teicams antikārais stāvoklis. Koka karkass un kāju konstrukcija abiem krēsliem ir pilnīgi stingra, stabila un droša sēdēšanai. Zeltījums ir saglabājies spožs un cēls, ar dabisku laika patinu dziļākajās rievās. Ziedu motīvu audums ir tīrs, stingrs, bez nodilumiem vai izbalēšanas pēdām. Lietas stāvoklis pilnībā atspoguļots fotogrāfijās.
Literārā dialoga momentuzņēmums: Dzidrā un inteliģentā Maskavas dzīvokļa viesistabā, kur tikko norimusi Švondera un viņa biedru radītā duna, beidzot ir iestājies rāms, aristokrātisks vakars. Telpas stūrī, tieši pretim masīvajam ozolkoka galdam, cēli laistās divi zeltīti salona krēsli, kuru augstās, ovālās atzveltnes un krāšņie ziedu gobelēni silti atstaro kamīna liesmu atspulgus. Profesors Filips Preobraženskis ar acīmredzamu gandarījumu atgāžas mīkstajā sēdvietā, novietojot rokas uz gludajiem roku balstiem, kamēr uzticamā mājkalpotāja Zina klusi sakārto tikko atnestos ziedus uz blakus esošā galdiņa. Istabu piepilda smalks aromāts, un koka karkasu cēlais mirdzums kopā ar asistentu Bormentālu ienes šajā mājoklī negaidītu un neaizskaramu drošības substanci, kas uz mirkli pilnībā izdzēš jebkādas robežas starp skarbo realitāti un Mihaila Bulgakova romāna lappušu nemirstīgo inteliģences garu.
