Antīki Luija XV stila zeltītas bronzas Bra sienas svečturi, pāris (6701)

LV

Augstums — 30,5 cm Platums — 21 cm

Luija XV stila zeltītas bronzas Bra sienas svečturi

Izgatavošanas periods Svečturi darināti 19. gadsimta beigās, historisma un Belle Époque (Skaistā laikmeta) plaukuma periodā. Tie precīzi atkārto franču karaļa Luija XV un rokoko stila grezno estētiku, kas šajā laikmetā piedzīvoja jaunu atdzimšanu Eiropas pilsētu rezidencēs, uzturot dzīvu tieksmi pēc asimetrijas, dabas formu plastikas un majestātiska zelta spīduma salona sienu dekorācijās.

Materiāls un dizains Priekšmeti ir pamatīgi, smagi un augstvērtīgi lietišķās mākslas lējumi no bronzas, kas klāti ar cēlu, ugunīgu zeltījumu. Katram svečturim ir izteiksmīga, arhitektoniska sienas plāksne, ko augšdaļā rotā reljefs rokoko stila gliemežvāka jeb jūras hronas (rocaille) motīvs, bet lejasdaļā — stingri, kaskādē krītoši akanta lapu vijumi un čiekuru pumpuru noslēgums. No centrālās ass simetriski izvijas divi plūstoši, eleganti liekti žuburu zari, kas rotāti ar gareniskām rievām. Zari noslēdzas ar platām, ziedu kausiem līdzīgām pilienu paplātēm un rievotām sveču ligzdām. Aizmugurē saglabājusies autentiskā, masīvā konstrukcija ar oriģinālajām metāla šķērsjoslām un montāžas caurumiem, kas ļauj tos stabili piestiprināt pie sienas.

Pielietojums un stāvoklis Šāds saskanīgs antique bronze wall sconces pair komplekts ir izcils interjera elements klasiska salona, ēdamzāles vai buduāra iekārtojumam, īpaši abpus lielam spogulim, gleznai vai virs konsoles galda. Tos var izmantot gan tiešajam nolūkam ar īstām svecēm siltas atmosfēras radīšanai, gan viegli elektrificēt modernam apgaismojumam. Svečturi ir izcilā antīkā saglabātības stāvoklī. Bronzas rāmji un zari ir pilnībā stingri, stabili, bez plaisām vai lūzumiem. Zeltītajai virsmai ir saglabājies patīkams, silts un cēls mirdzums ar dabisku vecuma patinu reljefa padziļinājumos, kas izceļ katru detaļu.

Laikmeta momentuzņēmums: Pols Valerī lēnām piegāja pie loga, kur pēcpusdienas gaisma slīdēja pār tualetes galdiņa zīda tapetēm un mēbelēm. Istabas stūrī, abpus lielajam spogulim, klusēja divas zeltītas un masīvas formas, kuru bronzas reljefajos gliemežvākos un akanta lapu lokos dega sastingstot uztvertie pēcpusdienas stari. Viņš nepieskārās priekšmetiem, vien vēroja, kā četru zaru kausi pustumsā spoguļo telpas klusumu, it kā pavasara gaismas gars šajā būduārā būtu apstājies līdz ar pēdējo uzrakstīto dzejas rindu. Metāla virsmas vēsais smagums un materiāla siltais mirdzums ienesa salonā mājīgu gandarījumu, un šīs rāmās gaidas palika telpā vēl ilgi pēc tam, kad jaukais pēcpusdienas spīdums pilnībā nodzisa.

RU